Zinātniskais pamatojums
Sākumā izstrādātais zinātniskais pamatojums metodisko materiālu izstrādei.
Rīgas Tehniskās universitātes satura izstrādes komanda sadarbībā ar skolu pedagogiem ir izstrādājusi metodisko mācību materiālu komplektu 210 mācību stundām. Mērķis ir sniegt pedagogiem praktiski izmantojamu atbalstu, saglabājot iespēju materiālus pielāgot konkrētās klases vajadzībām.
Rīgas Tehniskās universitātes satura izstrādes komanda sadarbībā ar skolu pedagogiem ir izstrādājusi metodisko mācību materiālu komplektu mācību priekšmetam „Programmēšana I”.
Izstrādātais komplekts aptver 210 mācību stundas un veido secīgu, savstarpēji saistītu metodisko nodrošinājumu visam „Programmēšana I” kursam.
Materiālu mērķis ir nodrošināt pedagogiem detalizētu un praktiski izmantojamu atbalstu mācību procesa plānošanai un īstenošanai, vienlaikus saglabājot iespēju tos pielāgot konkrētās klases un skolēnu vajadzībām.
Būtisks materiālu izstrādes princips ir programmēšanas apguvi veidot ne tikai kā programmas koda rakstīšanu, bet kā pilnu risinājuma izstrādes procesu: analizēt un plānot, izstrādāt, testēt, izvērtēt un pilnveidot.
Darbs pie metodisko materiālu izstrādes tika uzsākts 2025. gada augustā.
2025. gada jūlijā starp Rīgas Tehnisko universitāti un VIAA tika noslēgts līgums par metodisko mācību materiālu izstrādi mācību priekšmetos „Inženierzinības”, „Programmēšana I” un „Datorika”. Līgums paredzēja vairākus secīgus darba posmus, tostarp zinātniskā pamatojuma izstrādi, metodisko materiālu izstrādi, kā arī to turpmāku pilnveidošanu un labošanu.
Pirms pilna metodisko materiālu komplekta izstrādes tika veikta izpēte, lai identificētu „Programmēšana I” īstenošanas galvenos izaicinājumus un noteiktu jomas, kurās pedagogiem nepieciešams papildu metodiskais atbalsts.
2025. gada augustā, septembrī un oktobrī Rīgas Tehniskā universitāte veica izpēti par mācību priekšmeta „Programmēšana I” īstenošanu Latvijas skolās.
Izpētes mērķis bija iegūt datos un pedagogu praktiskajā pieredzē balstītu pamatojumu metodisko materiālu izstrādei.
Izpētē piedalījās 46 pedagogi no dažādiem Latvijas reģioniem - valsts ģimnāzijām, tehnikumiem un vispārizglītojošām skolām. Papildus pedagogu aptaujai tika hospitētas 12 „Programmēšana I” mācību stundas, lai izvērtētu mācību procesa praktisko norisi un identificētu būtiskākos izaicinājumus, ar kuriem pedagogi un skolēni saskaras mācību procesā.
Izpēte parādīja, ka galvenais izaicinājums nav esošās mācību programmas struktūra vai tajā noteiktie sasniedzamie rezultāti. Būtiska problēma ir detalizēta metodiskā nodrošinājuma trūkums, kas palīdzētu pedagogam programmu praktiski īstenot katrā mācību stundā.
Mācību satura struktūras un tās atbilstības izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vērtējums bija 4,0 no 5, savukārt iespēja paredzētās prasmes kvalitatīvi apgūt pieejamajā mācību laikā tika novērtēta ar 3,2 no 5.
Pedagogu sniegtās atbildes ļāva identificēt vairākas jomas, kurās nepieciešams papildu metodiskais atbalsts:
pedagogu norādīja, ka trūkst laika praktiskiem uzdevumiem un projektu darbam
norādīja uz nepieciešamību mācību procesā integrēt mākslīgā intelekta izmantošanu
atzina, ka testēšanas un atkļūdošanas prasmes tiek apgūtas nepietiekami dziļi
norādīja uz nepieciešamību paplašināt drošības un datu aizsardzības jautājumu praktisku apguvi
uzsvēra nepieciešamību mācīt sadarbības un versiju kontroles rīku izmantošanu
Izpētes rezultāti tika izmantoti kā pamats metodisko materiālu struktūras un satura izstrādei. Uzdevums nebija izstrādāt jaunu mācību programmu, bet radīt trūkstošo metodisko nodrošinājumu, kas ļautu esošajā programmā noteiktos sasniedzamos rezultātus praktiski īstenot mācību stundās.
Ar veiktās izpētes materiāliem un rezultātiem iespējams iepazīties šeit:
Balstoties uz pedagogu aptaujas rezultātiem, mācību stundu hospitēšanā iegūto informāciju un pedagogu sniegtajiem priekšlikumiem, tika izstrādāts pilnveidots mācību priekšmeta „Programmēšana I” programmas paraugs.
Izpētes rezultāti apliecināja, ka nav nepieciešams būtiski mainīt mācību priekšmeta saturisko ievirzi un sasniedzamos rezultātus. Mācību satura struktūras un tās atbilstības izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vērtējums bija 4,0 no 5. Vienlaikus iespēju paredzētās prasmes kvalitatīvi apgūt pieejamajā mācību laikā pedagogi novērtēja zemāk - ar 3,2 no 5.
Stundu sadalījuma pārkārtošana bija nepieciešama, lai mācību procesā vairāk laika varētu atvēlēt praktiskai programmēšanai, darbam ar datiem, risinājumu plānošanai, testēšanai un atkļūdošanai, kā arī pilna risinājuma izstrādes procesa apguvei. To pamato arī pedagogu aptauja: 73 % norādīja uz laika trūkumu praktiskiem uzdevumiem un projektu darbam, bet 52 % - uz nepietiekami padziļinātu testēšanas un atkļūdošanas prasmju apguvi.
Programmas parauga pilnveidē tika ņemtas vērā arī pārmaiņas tehnoloģiju vidē. Pedagogi norādīja uz nepieciešamību mācību procesā plašāk integrēt mākslīgā intelekta izmantošanu, datu drošības jautājumus, sadarbības un versiju kontroles rīkus, kā arī praktisku darbu ar datiem.
Rezultātā pilnveidotajā programmas paraugā ir saglabāta sasaiste ar izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, vienlaikus pārkārtots mācību stundu sadalījums un precizēta satura apguves secība, lai nodrošinātu līdzsvarotāku teorētisko zināšanu un praktisko prasmju apguvi.
Pilnveidotais „Programmēšana I” programmas paraugs aptver 210 mācību stundas, kas sadalītas sešās savstarpēji saistītās tēmās. Katrai tēmai ir izstrādāts detalizēts programmas apraksts ar mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, ieteicamo laiku, saturu un metodisko pieeju. Tas kalpo par pamatu detalizētajiem metodiskajiem materiāliem katrai no 210 mācību stundām.
Balstoties uz izpētes rezultātiem, ir izstrādāts metodisko materiālu komplekts 210 mācību stundām.
Materiāli veidoti tā, lai nodrošinātu mācību procesa secību, praktisko uzdevumu pieejamību, vērtēšanas pieeju un sasaisti ar plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Metodiskie materiāli aptver sešas mācību priekšmeta tēmas:
Katrai no 210 mācību stundām ir izstrādāts metodisko materiālu komplekts. Tajā ietverts:
Praktiskie darbi un zināšanu pārbaudes uzdevumi ir izstrādāti no jauna. Uzdevumi sagatavoti vairākos sarežģītības līmeņos, lai vienu un to pašu sasniedzamo rezultātu varētu apgūt gan skolēni, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, gan skolēni, kuri ir gatavi sarežģītākiem uzdevumiem.
Izstrādāta arī pašvērtējuma pieeja, kas ļauj skolēnam sekot līdzi savam sniegumam un redzēt, kuri sasniedzamie rezultāti ir apgūti, kuri apgūti daļēji un kuri vēl nav sasniegti.
Metodisko materiālu pirmā versija 2026. gada 30. martā tika iesniegta un ievietota portālā MAPE (mape.gov.lv).
Neskatoties uz to, ka metodiskie materiāli ir iesniegti VIAA un ievietoti portālā MAPE, VIAA līdz 2026. gada 14. augustam nav pabeigusi to izvērtēšanas procesu. Līdz ar to materiāli portālā MAPE pašlaik nav publiski pieejami pedagogiem, tādēļ pedagogiem nav iespējas ar tiem iepazīties un izmantot tos mācību procesā.
Lai nodrošinātu izstrādāto metodisko materiālu pieejamību pedagogiem, kā arī radītu iespēju tos praktiski izmantot un aprobēt reālā mācību procesā, satura izstrādes komanda nodrošina metodisko materiālu publisku pieejamību tīmekļvietnē https://digitalasprasmes.lv/programmesana/, lai arī turpmāk pedagogi varētu ar tiem iepazīties un izmantot tos mācību procesā.
Tas sniedz pedagogiem iespēju iepazīties ar izstrādātajiem materiāliem un izmantot tos mācību darbā, savukārt satura izstrādes komandai - saņemt pedagogu atgriezenisko saiti, apkopot aprobācijas rezultātus un, balstoties uz tiem, turpināt metodisko materiālu pilnveidi.
2026. gada janvārī tika izstrādāts tiešsaistes rīks misk.lv, lai nodrošinātu papildu atbalstu programmēšanas mācību stundu vadīšanai un skolēnu izpildīto programmēšanas uzdevumu automatizētai pārbaudei mācību procesa laikā.
Rīks nodrošina slēgtu darbu pārbaudes un atgriezeniskās saites ciklu: skolēns iesniedz risinājumu, sistēma to izpilda un pārbauda, skolēns saņem tūlītēju atgriezenisko saiti un nepieciešamības gadījumā var iesniegt uzlabotu risinājuma versiju.
Tas ļauj samazināt pedagoga laiku, kas nepieciešams mehāniskai programmēšanas darbu pārbaudei, un vairāk uzmanības veltīt skolēna risinājuma loģikas izvērtēšanai, individuālam atbalstam un mācību procesa vadīšanai.
Rīks misk.lv tika aprobēts trīs vispārējās izglītības iestādēs un divās universitātēs, izmantojot to reālā mācību procesā. Rīkam bija 1152 aktīvi lietotāji. Aprobācijas laikā iegūtā pieredze un lietotāju atgriezeniskā saite kļuva par pamatu risinājuma tālākai attīstībai.
Misk.lv izstrādes un aprobācijas procesā izdevās izveidot profesionālu komandu, kas turpināja attīstīt sākotnējo risinājumu. Šīs sadarbības rezultātā ir radīta būtiski pilnveidota risinājuma versija - snipcode.io.
Snipcode.io turpina sākotnēji misk.lv izstrādāto pieeju, vienlaikus paplašinot funkcionalitāti un veidojot tehnoloģisku risinājumu plašākam programmēšanas mācību procesa atbalstam.
Snipcode.io pašlaik tiek aprobēts četrās Eiropas valstīs, lai izvērtētu risinājuma izmantojamību dažādās izglītības vidēs un turpinātu tā pilnveidi, balstoties uz pedagogu un izglītojamo praktisko pieredzi.
Risinājuma mērķis ir nodrošināt pedagogiem atbalstu programmēšanas mācību procesa organizēšanā, uzdevumu pārvaldībā, skolēnu risinājumu pārbaudē un savlaicīgas atgriezeniskās saites nodrošināšanā.
Abi risinājumi ir radīti, balstoties uz profesionālās komandas iniciatīvu, kompetenci un entuziasmu, ar mērķi praktiski risināt programmēšanas izglītībā identificētos izaicinājumus.
Šobrīd varam būt gandarīti, ka sākotnējā ideja ir attīstījusies par plašāku tehnoloģisku risinājumu, kura aprobācija un turpmākā pilnveide jau notiek starptautiskā vidē.
Metodiskie materiāli ir izstrādāti Rīgas Tehniskajā universitātē sadarbībā ar skolu pedagogu komandu.
Recenzēšanas procesā tika saņemti konkrēti komentāri, priekšlikumi un profesionālas rekomendācijas par izstrādāto materiālu saturu un pilnveidošanu. Pamatotie recenzentu ieteikumi tika izvērtēti un iestrādāti metodiskajos materiālos.
2026. gada martā tika veikta metodisko materiālu zinātniskā un saturiskā recenzēšana.
Recenzēšanas mērķis bija profesionāli izvērtēt izstrādāto metodisko materiālu saturu, struktūru un izmantojamību mācību procesā, kā arī identificēt nepieciešamos pilnveidojumus.
Ar recenzijām, recenzentu sniegtajiem komentāriem un recenzēšanas rezultātiem iespējams iepazīties šeit:
Zinātniskā recenzija par materiālu saturu un struktūru.
Saturiskā recenzija no skolu prakses skatpunkta.
Pēc recenzēšanas un metodisko materiālu turpmākās aprobācijas tika apkopoti papildu ieteikumi un priekšlikumi metodisko materiālu pilnveidei.
Ar saņemtajiem ieteikumiem, to izvērtējumu un informāciju par turpmāk plānotajiem materiālu pilnveidojumiem iespējams iepazīties šeit:
Apkopotie priekšlikumi un turpmākās izmaiņas.
Metodisko materiālu publicēšana nav to izstrādes procesa noslēgums.
Būtiska izstrādes pieejas daļa ir materiālu praktiska aprobācija reālā mācību procesā, pedagogu atgriezeniskās saites saņemšana un turpmāka materiālu pilnveide.
Aicinām pedagogus izmantot izstrādātos materiālus mācību procesā un sniegt satura izstrādes komandai savus komentārus un priekšlikumus.
Sniedzot ieteikumu, lūdzam norādīt:
Satura izstrādes komanda apkopos saņemtos ieteikumus un aprobācijas rezultātus. Pamatotie priekšlikumi tiks izvērtēti un izmantoti metodisko materiālu turpmākajā pilnveidē.