8. klase · 8.1.
Skolēns skaidro vienkārša datortīkla uzbūves pamatprincipus, prot pieslēgt programmvadāmu ierīci tīklam un noteikt tās adresi, izvērtē tīkla drošības riskus un, balstoties uz lietotāju vajadzībām, izstrādā un prezentē datortīkla plānojuma risinājumu.
Temats ir dalīts divās daļās. 1.–5. stunda ir izpēte un individuālas zināšanas: tīklu veidi, interneta pieslēgums un ātrums, IP adrese, maršrutētājs un drošība. 6.–8. stunda ir viens pilns dizaina procesa cikls: skolēni izpēta skolas tīklu, grupā izstrādā tīkla plānojumu izdomātai situācijai un prezentē risinājumu. Tematā ir divi pārbaudes darbi, 5. un 8. stundā.
-
35 dokumenti
-
8 PDF
-
7 prezentācijas
8. klase · 8.2.
Skolēns prot ievadīt matemātiskas izteiksmes ar formulu redaktoru, pievienot dokumentam vēres un beigu vēres, iestatīt teksta korektūras valodu un kritiski izvērtēt valodas rīku piedāvātos labojumus.
Temats māca trīs prasmes, kas visas ir par vienu un to pašu: kā panākt, lai dokuments izskatītos un darbotos tā, kā prasa noteikumi. Formulas apgūst 1. un 2. stundā, vēres 3. un 4. stundā, valodas rīkus un teksta lasāmību 5. stundā. Katrā blokā pirmā stunda māca, otrā nostiprina un sākas ar īsu diagnostiku. 6. stundā ir pārbaudes darbs ar diviem līdzvērtīgiem variantiem, 32 punkti.
-
19 dokumentu
-
6 PDF
-
3 prezentācijas
8. klase · 8.6.
Temats 8.6. „Kā darbojas ar datnēm un datiem tekstuālā programmēšanas valodā?” ir datorikas mācību komplekts 8. klasei. Tā mērķis ir attīstīt programmēšanas prasmes teksta vidē, apgūstot datu ievades, lasīšanas un apstrādes pamatus Python valodā. Skolēns sāk ar pirmo programmu un nonāk līdz patstāvīgam datu izpētes projektam, kurā pats izvēlas datu kopu, formulē izpētes jautājumu, apstrādā datus un prezentē secinājumus.
Temats aptver 34 stundas, kas veidotas pakāpeniski. Pirmajās stundās skolēns izveido un palaiž programmu, lasa kļūdu paziņojumus, lieto mainīgos, skaitļus un simbolu virknes. Tālāk seko nosacījumi un zarošana, pēc tam cikli, uzkrājēji un koda atkļūdošana ar pārtraukumpunktiem. Atsevišķā stundā skolēns kritiski pārbauda mākslīgā intelekta piedāvāto kodu. Nākamajā blokā skolēns strādā ar datiem: nolasa TXT un CSV datnes, veido DataFrame, filtrē, kārto un grupē datus, izveido līniju, stabiņu un sektoru diagrammas. Noslēdzošajās piecās stundās skolēns izstrādā projekta darbu: izvēlas tēmu un datus, saplāno apstrādi, izveido kodu un diagrammas, noformē rezultātu un to prezentē.
Katrai stundai ir 40 minūšu norise ar skolotāja un skolēna darbībām, sasniedzamais rezultāts, sasaiste ar valsts standartu, apgūstamie jēdzieni, diferenciācijas risinājumi un metodiskie komentāri. Skolēniem, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts, ir pielāgoti uzdevumu apraksti ar soli pa solim norādēm, bet ātrāk strādājošajiem: patstāvīgie papilduzdevumi.
Zināšanu pārbaudei ir trīs formatīvās vērtēšanas darbi (8., 14. un 27. stundā), divi pārbaudes darbi ar diviem variantiem un vērtēšanas kritērijiem (11. stunda par Python valodas pamatiem un 18. stunda par cikliem) un projekta darba vērtēšana pēc snieguma līmeņu apraksta 30. līdz 34. stundā. Katras stundas beigās ir arī īsa noslēguma pārbaude.
Materiālos ietilpst stundu apraksti, prezentācijas, skolēnu programmu sagataves un skolotāja atrisinājumi, darba lapas, atgādnes, vērtēšanas kritēriji un datu kopas praktiskajiem uzdevumiem. Darbam nepieciešams dators ar Python 3 un Visual Studio Code, no 20. stundas bibliotēka pandas, no 26. stundas matplotlib.
-
154 dokumenti
-
40 datņu
-
35 PDF
-
35 tabulas
-
+66