4. klase · 4.1.
Skolēni veido izpratni par to, no kā sastāv programmvadāma ierīce un kāpēc datorikas kabinetā ir vajadzīgi drošības noteikumi. Aktualizācijā tiek balstīts uz skolēnu ikdienas pieredzi ("Kādas programmvadāmas ierīces ir tavās mājās?"), lai jēdzieni tiktu ieviesti uz jau zināma pamata, un noteikumi tiek formulēti kopīgi, nevis pasniegti gatavā sarakstā.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar jēdzieniem "aparatūra", "programmatūra" un "programmvadāma ierīce", ar datora galvenajām sastāvdaļām un to lietojumu, kā arī ar datoru veidiem.
Praktiskajās darbībās skolēni ar kartītēm meklē attēlam atbilstošo skaidrojumu, pilda tiešsaistes pašpārbaudes uzdevumu un pirmo reizi patstāvīgi ieslēdz ierīci un piesakās sistēmā.
Refleksijā skolēni secina, ka jebkura programmvadāma ierīce sastāv no aparatūras un programmatūras un ka drošības noteikumi aizsargā gan ierīci, gan pašu lietotāju; pārrunā biežākās kļūdas (aparatūras un programmatūras jaukšanu, priekšstatu, ka dators ir tikai galddators).
-
38 dokumenti
-
4 PDF
-
4 prezentācijas
4. klase · 4.2.
Skolēni apgūst digitālu attēlu veidošanas un apstrādes pamatprincipus, iepazīstot attēlu veidošanas un rediģēšanas rīkus, digitālā attēla raksturlielumus, kā arī fotografēšanas un filmēšanas iespējas ar dažādām digitālajām ierīcēm.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar digitālā attēla veidošanu un rediģēšanu, attēla daļu atlasi, kopēšanu, pārvietošanu, izmēra maiņu, pagriešanu un apvēršanu. Skolēni veido izpratni par pikseļiem, attēla izmēru un izšķirtspēju, kā arī attēla malu apgriešanas un krāsu koriģēšanas iespējām. Tiek pārrunāti fotografēšanas un filmēšanas pamatprincipi, personisko datu aizsardzība, autortiesības un nosacījumi tīmeklī pieejamu attēlu izmantošanai.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un rediģē digitālus attēlus, izmantojot attēlu apstrādes lietotnes un tiešsaistes rīkus, saglabā izveidotās datnes norādītajā vietā un piemērotā formātā. Skolēni fotografē un filmē izvēlētus objektus, apskata un izvērtē iegūto rezultātu, kā arī veic fotogrāfiju pēcapstrādi, apgriežot attēla malas, koriģējot krāsas un mainot attēla izmēru. Izmantojot tīmeklī atrastus attēlus, skolēni mācās izvēlēties atbilstoši izmantojamus attēlus un norādīt to avotu un autoru.
Refleksijā skolēni izvērtē izveidoto un apstrādāto digitālo attēlu atbilstību iecerei, nosaka, kuras attēla apstrādes darbības izdevies veikt patstāvīgi un kuras vēl nepieciešams pilnveidot, kā arī pamato drošas un atbildīgas digitālo attēlu izmantošanas nozīmi.
-
39 dokumenti
-
18 attēlu
-
6 PDF
-
5 prezentācijas
4. klase · 4.3.
Skolēni apgūst teksta ievades, rediģēšanas un noformēšanas pamatprincipus tekstapstrādes lietotnē, iepazīstot teksta ievadi dažādās valodās, pareizrakstības pārbaudes līdzekļus, kā arī iespējas papildināt tekstu ar grafiskiem objektiem.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar tastatūras un teksta ievades valodas izvēli, pareizrakstības pārbaudes rīku izmantošanu un kļūdu labošanu. Skolēni veido izpratni par grafisko objektu nozīmi vēstījuma papildināšanā, iepazīst dažādu grafisko objektu ievietošanas un formatēšanas iespējas, mācās mainīt to izmēru, pagriezt un novietot attiecībā pret tekstu. Tiek pārrunāts, kā teksta, valodas un ilustrāciju izvēle ietekmē vēstījuma uztveramību un atbilstību mērķauditorijai.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un rediģē tekstu dažādās valodās, izvēlas atbilstošu teksta ievades un pareizrakstības pārbaudes valodu, labo konstatētās kļūdas un izmanto pareizrakstības rīku piedāvātās iespējas. Skolēni papildina tekstu ar grafiskiem objektiem, maina to izmēru, novietojumu un citus noformējuma parametrus. Noslēguma uzdevumā skolēni pēc noteiktiem kritērijiem plāno un veido ar ilustrācijām papildinātu vēstījumu, nepieciešamības gadījumā izmantojot vairākas valodas un norādot tīmeklī iegūto attēlu avotus.
Refleksijā skolēni izvērtē izveidotā vēstījuma atbilstību noteiktajiem kritērijiem, teksta un grafisko objektu savstarpējo saskaņotību un noformējuma uztveramību. Skolēni novērtē savas prasmes teksta ievadē un pareizrakstības līdzekļu izmantošanā, kā arī nosaka, kuras darbības ar grafiskajiem objektiem spēj veikt patstāvīgi un kuras vēl nepieciešams pilnveidot.
-
23 dokumenti
-
7 PDF
-
3 prezentācijas
-
3 attēli
4. klase · 4.4.
Skolēni apgūst prezentācijas plānošanas, strukturēšanas, veidošanas un noformēšanas pamatprincipus, iepazīstot prezentācijas uzbūvi, mērķi un mērķauditoriju, slaidu struktūru, teksta un attēlu izmantošanu, kā arī vizuālā dizaina pamatprincipus. Temata gaitā tiek veidota izpratne par prezentāciju kā vizuālu papildinājumu stāstījumam, kas palīdz mērķtiecīgi un saprotami nodot informāciju noteiktai auditorijai.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar prezentācijas plānošanas un strukturēšanas principiem, analizējot, kā prezentācijas mērķis un mērķauditorija ietekmē tās saturu un noformējumu. Skolēni apgūst slaidu izkārtojumu, vienota dizaina, burtu izmēra, krāsu un teksta apjoma izvēles principus, kā arī ilustrāciju mērķtiecīgu izmantošanu. Tiek pievērsta uzmanība informācijas avotu norādīšanai un autortiesību ievērošanai, izmantojot tīmekļa resursos atrastu informāciju un attēlus.
Praktiskajās darbībās skolēni izstrādā prezentācijas plānu un veido prezentāciju prezentāciju lietotnē, pievienojot un rediģējot tekstu, attēlus un citus vizuālos elementus. Skolēni izvēlas piemērotu slaidu izkārtojumu, veido vienotu dizainu, dzēš, dublē un pārvieto slaidus, kā arī saglabā prezentāciju atbilstošā mapē ar piemērotu datnes nosaukumu. Veidojot prezentāciju, skolēni ievēro izvirzītos kritērijus, norāda izmantotos informācijas avotus un sagatavo prezentāciju demonstrēšanai.
Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izveido un prezentē savu darbu: izstrādā prezentācijas plānu, strukturē informāciju, sagatavo slaidus, izvēlas atbilstošus vizuālos elementus un noformē prezentāciju atbilstoši mērķim un mērķauditorijai. Prezentācijas demonstrēšanas laikā skolēni saprotami izklāsta savu ideju, izmanto sagatavotos slaidus kā atbalstu stāstījumam un pamato izvēlētos satura un noformējuma risinājumus.
Refleksijā skolēni izvērtē izveidotās prezentācijas struktūru, satura skaidrību, vizuālo noformējumu un atbilstību mērķauditorijai. Skolēni analizē, kas prezentācijā izdevies un ko nepieciešams uzlabot, kā arī izvērtē savu un klasesbiedru darbu pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem.
-
28 dokumenti
-
7 PDF
-
7 prezentācijas
-
1 attēls
4. klase · 4.5.
Skolēni veido izpratni par to, ka vienu un to pašu informāciju var iegūt vairākos ceļos un ka rīka izvēle ir pamatojams lēmums. Aktualizācijā tiek balstīts uz skolēnu pieredzi ar meklētājprogrammām un MI rīkiem, izmantojot balsojumu, lai kļūtu redzams klases kopējais lietojums.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar meklēšanu pēc atslēgvārdiem, ar uzvednes jeb prompta veidošanu, ar triju MI rīku darba vietām un ar jēdzienu "intelektuālais īpašums".
Praktiskajās darbībās skolēni par vienu un to pašu jautājumu iegūst atbildi gan meklētājprogrammā, gan MI rīkā, pieraksta katra rīka pozitīvās un negatīvās iezīmes, pieprasa MI rīkam norādīt avotus un pārbauda, vai tie pastāv, spriež par diviem mākslas darbiem un grupās pabeidz teikumus par uzticamu informācijas avotu.
Refleksijā skolēni secina, ka MI ir palīgs un ideju ģenerators, nevis mājasdarbu pildītājs, un ka to jēgpilni var lietot tad, ja par tēmu pašam jau ir zināšanas; pārrunā biežākās kļūdas (uzskatīt pārskatāmāku atbildi par uzticamāku; pieņemt, ka MI norādītie avoti automātiski ir īsti).
5. klase · 5.1.
Skolēni apgūst teksta dokumentu veidošanas un noformēšanas pamatprincipus, pilnveidojot prasmes ievadīt, rediģēt, strukturēt un formatēt tekstu, kā arī izmantot dokumentā sarakstus, tabulas, attēlus, figūras un simbolus. Temata apguvē uzmanība tiek pievērsta arī pareizrakstībai, digitālajai etiķetei, autortiesību ievērošanai un korektai informācijas avotu norādīšanai.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar teksta ievades un pareizrakstības pārbaudes iespējām, rakstzīmju un rindkopu formatēšanu, iebūvēto stilu izmantošanu un dokumenta lapas parametru iestatīšanu. Skolēni apgūst numurētu un aizzīmētu sarakstu un tabulu veidošanu, izvērtējot piemērotāko informācijas strukturēšanas veidu. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar attēlu, figūru, speciālo rakstzīmju un simbolu ievietošanu dokumentā, attēlu avotu norādīšanu, autortiesību pamatprincipiem, kā arī dokumenta sagatavošanu koplietošanai un eksportēšanu PDF formātā.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un pilnveido teksta dokumentus, labo pareizrakstības un noformējuma kļūdas, maina rakstzīmju un rindkopu formatējumu, izmanto stilus, iestata lapas izmēru, orientāciju un piemales, veido sarakstus un tabulas, ievieto un noformē attēlus, figūras un simbolus, kā arī norāda izmantoto attēlu avotus. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izveido un noformē dokumentu, izmantojot iepriekš apgūtās prasmes, saglabā to noteiktajā formātā un eksportē PDF formātā.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi veidot pārskatāmu un mērķim atbilstoši noformētu dokumentu, pamatot izvēlētos informācijas strukturēšanas un noformēšanas paņēmienus, ievērot digitālās etiķetes un autortiesību prasības, kā arī identificēt prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
38 dokumenti
-
5 PDF
-
4 prezentācijas
-
4 attēli
5. klase · 5.2.
Skolēni apgūst izklājlapu veidošanas un izmantošanas pamatprincipus, pilnveidojot prasmes strukturēt, ievadīt, rediģēt un formatēt datus, kā arī veidot formulas vienkāršu aprēķinu veikšanai. Temata apguvē uzmanība tiek pievērsta izklājlapu izmantošanai praktisku uzdevumu risināšanā, piemērotāko datu strukturēšanas un aprēķinu veikšanas paņēmienu izvēlei, kā arī iegūto rezultātu pārbaudei.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar izklājlapas uzbūvi, darblapām, rindām, kolonnām un šūnām, kā arī apgūst darblapu pievienošanu, pārvietošanu, dublēšanu un dzēšanu. Skolēni apgūst tabulas šūnu aizpildīšanu ar tekstu, skaitļiem un datumiem, datu rediģēšanu un formatēšanu, kā arī tabulas struktūras mainīšanu, pievienojot un dzēšot rindas un kolonnas. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar formulu veidošanas principiem, šūnu adresēm, relatīvo un absolūto adresi un automātiskās satura aizpildīšanas iespējām. Skolēni aplūko arī vienkāršus kļūdu paziņojumus un iepazīstas ar lietotnes palīdzības un atbalsta iespējām.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un rediģē izklājlapas, strukturē un ievada informāciju tabulās, maina šūnu un tabulas noformējumu, pievieno un dzēš rindas un kolonnas, kā arī pārvieto, dublē un dzēš šūnu apgabalus. Skolēni veido formulas, izmantojot šūnu saturu un vienkāršas aritmētiskās darbības, izmanto relatīvās un absolūtās šūnu adreses un automātiskās aizpildīšanas iespējas. Veicot praktiskus aprēķinus, skolēni salīdzina dažādus aprēķinu veikšanas paņēmienus un izvēlas izklājlapu kā piemērotu rīku uzdevuma risināšanai. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izveido izklājlapu praktiska mācību uzdevuma veikšanai, izmanto formulas aprēķinu veikšanai un pārbauda iegūto rezultātu pareizību.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi strukturēt un ievadīt datus izklājlapā, veidot formulas aprēķinu veikšanai, izmantot šūnu adreses un automātiskās aizpildīšanas iespējas, kā arī pārbaudīt un labot aprēķinu rezultātus. Skolēni izvērtē izklājlapas izmantošanas priekšrocības praktisku aprēķinu veikšanā, pamatot izvēlētos datu strukturēšanas un aprēķinu veikšanas paņēmienus, kā arī identificēt prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
22 dokumenti
-
10 tabulu
-
6 PDF
-
5 prezentācijas
-
+1
5. klase · 5.3.
Skolēni apgūst e-pasta kā tiešsaistes saziņas līdzekļa izmantošanas pamatprincipus, pilnveidojot prasmes sagatavot, nosūtīt, saņemt, pārsūtīt un organizēt e-pasta ziņojumus, kā arī izmantot ziņojumu pielikumus un kontaktu sarakstu. Temata apguvē uzmanība tiek pievērsta e-pasta izmantošanai mācību un ikdienas saziņā, atbilstošas saziņas etiķetes ievērošanai, ziņojumu organizēšanai un drošai rīcībai digitālajā vidē.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar e-pastu kā digitālās komunikācijas līdzekli un pārrunā tā izmantošanas iespējas skolvadības sistēmās, mākoņpakalpojumos un citās tiešsaistes platformās. Skolēni aplūko e-pasta ziņojuma uzbūvi, adresāta, kopijas un diskrētās kopijas laukus, tematu un ziņojuma saturu, kā arī iepazīstas ar e-pasta mapēm un to izmantošanas principiem. Tiek pārrunāta e-pasta saziņas etiķete, pieklājīga un skaidra ziņojuma formulēšana, kā arī atbildīga personas datu izmantošana digitālajā komunikācijā. Skolēni iepazīstas ar surogātpasta un pikšķerēšanas jēdzieniem, pārrunā iespējamos digitālās drošības apdraudējumus un drošas paroles un daudzfaktoru autentifikācijas nozīmi konta aizsardzībā.
Praktiskajās darbībās skolēni atver un izmanto skolas vai mācību platformas e-pasta kontu, sagatavo un nosūta ziņojumus vienam vai vairākiem adresātiem, izmanto kopijas un diskrētās kopijas laukus, kā arī pievieno ziņojumiem datnes. Skolēni praktiski vingrinās saņemt, atbildēt uz, pārsūtīt un dzēst ziņojumus, meklēt nepieciešamo informāciju pēc sūtītāja, temata vai atslēgvārda un organizēt ziņojumus mapēs. Skolēni izveido un izmanto kontaktu sarakstu, kā arī sagatavo e-pasta parakstu. Veicot praktiskus uzdevumus, skolēni analizē e-pasta ziņojumu piemērus, atšķir atbilstoši un neatbilstoši noformētus ziņojumus un izvērtē saņemtās informācijas ticamību. Skolēni analizē iespējamus pikšķerēšanas un surogātpasta piemērus, identificē aizdomīgas pazīmes un pārrunā drošu rīcību šādās situācijās. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izmanto e-pastu sadarbības uzdevuma veikšanai, apmainās ar informāciju un datnēm, nosūta darba rezultātu skolotājam un organizē ar uzdevumu saistītos ziņojumus.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi izmantot e-pastu mācību un ikdienas saziņā, sagatavot un nosūtīt ziņojumus, pievienot pielikumus, izmantot adresātu laukus un organizēt e-pasta ziņojumus. Skolēni izvērtē, cik veiksmīgi ievērojuši e-pasta saziņas etiķeti un drošības principus, kā arī savu prasmi atpazīt surogātpastu un iespējamu pikšķerēšanu. Skolēni pamato e-pasta izmantošanas priekšrocības dažādās saziņas situācijās, izvērtē savu rīcību digitālajā vidē un identificē prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
25 dokumenti
-
3 PDF
-
2 prezentācijas
-
2 attēli
5. klase · 5.4.
Skolēni apgūst datorgrafikas veidus un veido izpratni par atšķirībām starp rastrgrafiku un vektorgrafiku. Temata apguvē skolēni pilnveido prasmes veidot, formatēt un rediģēt vektorgrafikas attēlus, izmantojot formas, krāsas, kontūrlīnijas, tekstu un objektu izkārtojuma rīkus. Uzmanība tiek pievērsta attēla ieceres plānošanai un īstenošanai, dizaina pamatprincipiem, piemērotu rīku izvēlei un autortiesību ievērošanai.
Apjēgšanas posmā skolēni salīdzina rastrgrafiku un vektorgrafiku, noskaidro to raksturīgās īpašības, priekšrocības, trūkumus un izmantošanas iespējas. Praktiski salīdzinot dažādās grafikas lietotnēs veidotus attēlus, skolēni novēro, kā mainās to kvalitāte, attēlus palielinot. Skolēni iepazīstas ar vektorgrafikas objekta uzbūvi un lietotnes pamatrīkiem, kā arī pārrunā formu, krāsu, simbolu un teksta nozīmi vizuālā vēstījuma veidošanā.
Praktiskajās darbībās skolēni veido vienkāršus vektorgrafikas attēlus, izmantojot dažādas formas un līnijas. Skolēni maina objektu kontūrlīnijas, aizpildījuma krāsu un izmērus, pārvieto, pagriež un mērogo objektus, pievieno tekstu, kā arī grupē un kārto objektus pa līmeņiem. Skolēni eksperimentē ar krāsu salikumiem un objektu izvietojumu un saglabā izveidoto darbu rediģējamā formātā. Temata noslēgumā skolēni analizē dažādus logo piemērus, izvērtējot izmantotās formas, krāsas, simbolus un to nozīmi. Skolēni plāno sava logo ieceri, izveido skici un atbilstoši tai izstrādā logo vektorgrafikā. Darba gaitā skolēni dokumentē būtiskākos izstrādes posmus, izvērtē rezultātu pēc dotajiem kritērijiem un nepieciešamības gadījumā veic uzlabojumus.
Refleksijā skolēni izvērtē savu izpratni par rastrgrafikas un vektorgrafikas atšķirībām un prasmi izvēlēties uzdevumam piemērotus rīkus. Skolēni analizē izveidotā logo atbilstību sākotnējai iecerei un dotajiem kritērijiem, sniedz un saņem atgriezenisko saiti un pamato veiktās dizaina izvēles. Noslēgumā skolēni prezentē savu darbu, raksturo tā tapšanas procesu un identificē prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
29 dokumenti
-
16 prezentāciju
-
7 attēli
-
5 PDF
5. klase · 5.5.
-
33 dokumenti
-
21 datne
-
8 apraksti
-
4 prezentācijas
-
+1
5. klase · 5.6.
-
16 dokumentu
-
8 apraksti
-
8 prezentācijas
-
6 datnes
-
+1
6. klase · 6.1.
Skolēni apgūst informācijas strukturēšanas un pārskatāmas attēlošanas pamatprincipus teksta dokumentā, izmantojot sarakstus, tabulas, speciālos simbolus un attēlus. Vienlaikus tiek veidota izpratne par privātumu digitālajā vidē, personas datiem un to aizsardzību, sasaistot drošu digitālo tehnoloģiju lietošanu ar praktisku dokumentu veidošanu.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar personas datu un privātuma jēdzieniem, analizē, kādu informāciju par sevi ir droši publicēt digitālajā vidē un kādas sekas var radīt personas datu neatbilstoša izpaušana. Turpinājumā skolēni apgūst informācijas strukturēšanu, izmantojot aizzīmētus un numurētus sarakstus un speciālos simbolus. Skolēni iepazīstas ar tabulas uzbūvi un jēdzieniem „tabula”, „šūna”, „rinda”, „kolonna” un „tabulas galva”, kā arī ar tabulas izveides, rediģēšanas un noformēšanas iespējām. Temata turpinājumā tiek apgūta attēlu ievietošana tabulās, šūnu, apmaļu, rindu un kolonnu noformēšana un dokumenta struktūras plānošana.
Praktiskajās darbībās skolēni analizē drošas un nedrošas situācijas, kas saistītas ar personas datu izmantošanu, veido un noformē aizzīmētus un numurētus sarakstus, ievieto speciālos simbolus, kā arī izvēlas informācijas saturam piemērotāko strukturēšanas veidu. Skolēni veido, aizpilda un rediģē tabulas, maina šūnu noformējumu, apmales, rindu augstumu un kolonnu platumu, ievieto tabulās attēlus un pielāgo to izmēru un novietojumu. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izpilda pārbaudes darbu, kurā izmanto apgūtās prasmes personas datu drošības, sarakstu, tabulu un dokumenta noformēšanas uzdevumos.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi aizsargāt personas datus un pieņemt drošus lēmumus digitālajā vidē, strukturēt informāciju ar sarakstu un tabulu palīdzību, izvēlēties situācijai piemērotus noformēšanas paņēmienus un veidot pārskatāmu teksta dokumentu. Skolēni analizē sava darba rezultātu, pamato izvēlētos risinājumus un nosaka prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
25 dokumenti
-
5 PDF
-
5 attēli
-
4 prezentācijas
6. klase · 6.2.
-
29 dokumenti
-
9 PDF
-
6 datnes
-
3 prezentācijas
-
+1
6. klase · 6.3.
Sagatavošanā
6. klase · 6.4.
Sagatavošanā
6. klase · 6.5.
Sagatavošanā
8. klase · 8.1.
Skolēns skaidro vienkārša datortīkla uzbūves pamatprincipus, prot pieslēgt programmvadāmu ierīci tīklam un noteikt tās adresi, izvērtē tīkla drošības riskus un, balstoties uz lietotāju vajadzībām, izstrādā un prezentē datortīkla plānojuma risinājumu.
Temats ir dalīts divās daļās. 1.–5. stunda ir izpēte un individuālas zināšanas: tīklu veidi, interneta pieslēgums un ātrums, IP adrese, maršrutētājs un drošība. 6.–8. stunda ir viens pilns dizaina procesa cikls: skolēni izpēta skolas tīklu, grupā izstrādā tīkla plānojumu izdomātai situācijai un prezentē risinājumu. Tematā ir divi pārbaudes darbi, 5. un 8. stundā.
-
35 dokumenti
-
8 PDF
-
7 prezentācijas
8. klase · 8.2.
Skolēns prot ievadīt matemātiskas izteiksmes ar formulu redaktoru, pievienot dokumentam vēres un beigu vēres, iestatīt teksta korektūras valodu un kritiski izvērtēt valodas rīku piedāvātos labojumus.
Temats māca trīs prasmes, kas visas ir par vienu un to pašu: kā panākt, lai dokuments izskatītos un darbotos tā, kā prasa noteikumi. Formulas apgūst 1. un 2. stundā, vēres 3. un 4. stundā, valodas rīkus un teksta lasāmību 5. stundā. Katrā blokā pirmā stunda māca, otrā nostiprina un sākas ar īsu diagnostiku. 6. stundā ir pārbaudes darbs ar diviem līdzvērtīgiem variantiem, 32 punkti.
-
19 dokumentu
-
6 PDF
-
3 prezentācijas
8. klase · 8.6.
Temats 8.6. „Kā darbojas ar datnēm un datiem tekstuālā programmēšanas valodā?” ir datorikas mācību komplekts 8. klasei. Tā mērķis ir attīstīt programmēšanas prasmes teksta vidē, apgūstot datu ievades, lasīšanas un apstrādes pamatus Python valodā. Skolēns sāk ar pirmo programmu un nonāk līdz patstāvīgam datu izpētes projektam, kurā pats izvēlas datu kopu, formulē izpētes jautājumu, apstrādā datus un prezentē secinājumus.
Temats aptver 34 stundas, kas veidotas pakāpeniski. Pirmajās stundās skolēns izveido un palaiž programmu, lasa kļūdu paziņojumus, lieto mainīgos, skaitļus un simbolu virknes. Tālāk seko nosacījumi un zarošana, pēc tam cikli, uzkrājēji un koda atkļūdošana ar pārtraukumpunktiem. Atsevišķā stundā skolēns kritiski pārbauda mākslīgā intelekta piedāvāto kodu. Nākamajā blokā skolēns strādā ar datiem: nolasa TXT un CSV datnes, veido DataFrame, filtrē, kārto un grupē datus, izveido līniju, stabiņu un sektoru diagrammas. Noslēdzošajās piecās stundās skolēns izstrādā projekta darbu: izvēlas tēmu un datus, saplāno apstrādi, izveido kodu un diagrammas, noformē rezultātu un to prezentē.
Katrai stundai ir 40 minūšu norise ar skolotāja un skolēna darbībām, sasniedzamais rezultāts, sasaiste ar valsts standartu, apgūstamie jēdzieni, diferenciācijas risinājumi un metodiskie komentāri. Skolēniem, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts, ir pielāgoti uzdevumu apraksti ar soli pa solim norādēm, bet ātrāk strādājošajiem: patstāvīgie papilduzdevumi.
Zināšanu pārbaudei ir trīs formatīvās vērtēšanas darbi (8., 14. un 27. stundā), divi pārbaudes darbi ar diviem variantiem un vērtēšanas kritērijiem (11. stunda par Python valodas pamatiem un 18. stunda par cikliem) un projekta darba vērtēšana pēc snieguma līmeņu apraksta 30. līdz 34. stundā. Katras stundas beigās ir arī īsa noslēguma pārbaude.
Materiālos ietilpst stundu apraksti, prezentācijas, skolēnu programmu sagataves un skolotāja atrisinājumi, darba lapas, atgādnes, vērtēšanas kritēriji un datu kopas praktiskajiem uzdevumiem. Darbam nepieciešams dators ar Python 3 un Visual Studio Code, no 20. stundas bibliotēka pandas, no 26. stundas matplotlib.
-
154 dokumenti
-
40 datņu
-
35 PDF
-
35 tabulas
-
+66
9. klase · 9.1.
Skolēni apgūst programmatūras izstrādes projekta plānošanas un īstenošanas pamatprincipus, iepazīstot programmprodukta dzīvesciklu, izstrādes metodoloģijas, projekta darba organizēšanu, versiju kontroli, mākslīgā intelekta rīku izmantošanu, programmatūras testēšanu un dokumentēšanu. Temata gaitā tiek veidota izpratne par programmatūras izstrādi kā secīgu procesu, kurā risinājums tiek plānots, izstrādāts, pārbaudīts, pilnveidots un dokumentēts. Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar programmprodukta dzīvescikla posmiem un dažādām izstrādes metodoloģijām, analizējot to darbības principus, priekšrocības un ierobežojumus. Skolēni apgūst Agile, Scrum un Kanban pieejas, izprot sprinta, iterācijas un uzdevumu sadalīšanas nozīmi. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar GitHub vidi, repozitoriju un versiju kontroli, kā arī MI rīku izmantošanu koda ģenerēšanai, kļūdu meklēšanai, atkļūdošanai un optimizēšanai, kritiski izvērtējot MI sniegtos risinājumus. Tiek apgūta arī README datnes, lietotāja instrukcijas un testēšanas apraksta veidošana. Praktiskajās darbībās skolēni sadala programmatūras izstrādi konkrētos posmos un uzdevumos, veido un uztur projekta uzdevumu tāfeli, izveido GitHub repozitoriju un saglabā programmas versijas. Skolēni izstrādā programmrisinājumu, veido uzvednes MI rīkiem, pārbauda un pilnveido ģenerēto kodu, izmanto MI kļūdu interpretēšanai un atkļūdošanai, dokumentē izstrādes procesu un fiksē testēšanas rezultātus. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi īsteno programmēšanas projektu – definē ideju, mērķi un funkcijas, izvēlas izstrādes metodoloģiju, plāno uzdevumus, izstrādā un testē risinājumu, pārvalda versijas GitHub vidē, izmanto MI rīkus izstrādes atbalstam un sagatavo projekta dokumentāciju. Refleksijā skolēni izvērtē projekta plānošanu un īstenošanu, izmantoto rīku un metodoloģiju piemērotību, MI sniegtās palīdzības kvalitāti, izstrādātā risinājuma darbību un nepieciešamos uzlabojumus. Noslēgumā skolēni demonstrē programmproduktu, pamato pieņemtos lēmumus un izvērtē savu un klasesbiedru veikumu.
-
51 dokuments
-
15 PDF
-
12 attēlu
-
9 prezentācijas
-
+3