5. klase · 5.1.
Skolēni apgūst teksta dokumentu veidošanas un noformēšanas pamatprincipus, pilnveidojot prasmes ievadīt, rediģēt, strukturēt un formatēt tekstu, kā arī izmantot dokumentā sarakstus, tabulas, attēlus, figūras un simbolus. Temata apguvē uzmanība tiek pievērsta arī pareizrakstībai, digitālajai etiķetei, autortiesību ievērošanai un korektai informācijas avotu norādīšanai.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar teksta ievades un pareizrakstības pārbaudes iespējām, rakstzīmju un rindkopu formatēšanu, iebūvēto stilu izmantošanu un dokumenta lapas parametru iestatīšanu. Skolēni apgūst numurētu un aizzīmētu sarakstu un tabulu veidošanu, izvērtējot piemērotāko informācijas strukturēšanas veidu. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar attēlu, figūru, speciālo rakstzīmju un simbolu ievietošanu dokumentā, attēlu avotu norādīšanu, autortiesību pamatprincipiem, kā arī dokumenta sagatavošanu koplietošanai un eksportēšanu PDF formātā.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un pilnveido teksta dokumentus, labo pareizrakstības un noformējuma kļūdas, maina rakstzīmju un rindkopu formatējumu, izmanto stilus, iestata lapas izmēru, orientāciju un piemales, veido sarakstus un tabulas, ievieto un noformē attēlus, figūras un simbolus, kā arī norāda izmantoto attēlu avotus. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izveido un noformē dokumentu, izmantojot iepriekš apgūtās prasmes, saglabā to noteiktajā formātā un eksportē PDF formātā.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi veidot pārskatāmu un mērķim atbilstoši noformētu dokumentu, pamatot izvēlētos informācijas strukturēšanas un noformēšanas paņēmienus, ievērot digitālās etiķetes un autortiesību prasības, kā arī identificēt prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
38 dokumenti
-
5 PDF
-
4 prezentācijas
-
4 attēli
5. klase · 5.2.
Skolēni apgūst izklājlapu veidošanas un izmantošanas pamatprincipus, pilnveidojot prasmes strukturēt, ievadīt, rediģēt un formatēt datus, kā arī veidot formulas vienkāršu aprēķinu veikšanai. Temata apguvē uzmanība tiek pievērsta izklājlapu izmantošanai praktisku uzdevumu risināšanā, piemērotāko datu strukturēšanas un aprēķinu veikšanas paņēmienu izvēlei, kā arī iegūto rezultātu pārbaudei.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar izklājlapas uzbūvi, darblapām, rindām, kolonnām un šūnām, kā arī apgūst darblapu pievienošanu, pārvietošanu, dublēšanu un dzēšanu. Skolēni apgūst tabulas šūnu aizpildīšanu ar tekstu, skaitļiem un datumiem, datu rediģēšanu un formatēšanu, kā arī tabulas struktūras mainīšanu, pievienojot un dzēšot rindas un kolonnas. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar formulu veidošanas principiem, šūnu adresēm, relatīvo un absolūto adresi un automātiskās satura aizpildīšanas iespējām. Skolēni aplūko arī vienkāršus kļūdu paziņojumus un iepazīstas ar lietotnes palīdzības un atbalsta iespējām.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un rediģē izklājlapas, strukturē un ievada informāciju tabulās, maina šūnu un tabulas noformējumu, pievieno un dzēš rindas un kolonnas, kā arī pārvieto, dublē un dzēš šūnu apgabalus. Skolēni veido formulas, izmantojot šūnu saturu un vienkāršas aritmētiskās darbības, izmanto relatīvās un absolūtās šūnu adreses un automātiskās aizpildīšanas iespējas. Veicot praktiskus aprēķinus, skolēni salīdzina dažādus aprēķinu veikšanas paņēmienus un izvēlas izklājlapu kā piemērotu rīku uzdevuma risināšanai. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izveido izklājlapu praktiska mācību uzdevuma veikšanai, izmanto formulas aprēķinu veikšanai un pārbauda iegūto rezultātu pareizību.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi strukturēt un ievadīt datus izklājlapā, veidot formulas aprēķinu veikšanai, izmantot šūnu adreses un automātiskās aizpildīšanas iespējas, kā arī pārbaudīt un labot aprēķinu rezultātus. Skolēni izvērtē izklājlapas izmantošanas priekšrocības praktisku aprēķinu veikšanā, pamatot izvēlētos datu strukturēšanas un aprēķinu veikšanas paņēmienus, kā arī identificēt prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
22 dokumenti
-
10 tabulu
-
6 PDF
-
5 prezentācijas
-
+1
5. klase · 5.3.
Skolēni apgūst e-pasta kā tiešsaistes saziņas līdzekļa izmantošanas pamatprincipus, pilnveidojot prasmes sagatavot, nosūtīt, saņemt, pārsūtīt un organizēt e-pasta ziņojumus, kā arī izmantot ziņojumu pielikumus un kontaktu sarakstu. Temata apguvē uzmanība tiek pievērsta e-pasta izmantošanai mācību un ikdienas saziņā, atbilstošas saziņas etiķetes ievērošanai, ziņojumu organizēšanai un drošai rīcībai digitālajā vidē.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar e-pastu kā digitālās komunikācijas līdzekli un pārrunā tā izmantošanas iespējas skolvadības sistēmās, mākoņpakalpojumos un citās tiešsaistes platformās. Skolēni aplūko e-pasta ziņojuma uzbūvi, adresāta, kopijas un diskrētās kopijas laukus, tematu un ziņojuma saturu, kā arī iepazīstas ar e-pasta mapēm un to izmantošanas principiem. Tiek pārrunāta e-pasta saziņas etiķete, pieklājīga un skaidra ziņojuma formulēšana, kā arī atbildīga personas datu izmantošana digitālajā komunikācijā. Skolēni iepazīstas ar surogātpasta un pikšķerēšanas jēdzieniem, pārrunā iespējamos digitālās drošības apdraudējumus un drošas paroles un daudzfaktoru autentifikācijas nozīmi konta aizsardzībā.
Praktiskajās darbībās skolēni atver un izmanto skolas vai mācību platformas e-pasta kontu, sagatavo un nosūta ziņojumus vienam vai vairākiem adresātiem, izmanto kopijas un diskrētās kopijas laukus, kā arī pievieno ziņojumiem datnes. Skolēni praktiski vingrinās saņemt, atbildēt uz, pārsūtīt un dzēst ziņojumus, meklēt nepieciešamo informāciju pēc sūtītāja, temata vai atslēgvārda un organizēt ziņojumus mapēs. Skolēni izveido un izmanto kontaktu sarakstu, kā arī sagatavo e-pasta parakstu. Veicot praktiskus uzdevumus, skolēni analizē e-pasta ziņojumu piemērus, atšķir atbilstoši un neatbilstoši noformētus ziņojumus un izvērtē saņemtās informācijas ticamību. Skolēni analizē iespējamus pikšķerēšanas un surogātpasta piemērus, identificē aizdomīgas pazīmes un pārrunā drošu rīcību šādās situācijās. Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izmanto e-pastu sadarbības uzdevuma veikšanai, apmainās ar informāciju un datnēm, nosūta darba rezultātu skolotājam un organizē ar uzdevumu saistītos ziņojumus.
Refleksijā skolēni izvērtē savu prasmi izmantot e-pastu mācību un ikdienas saziņā, sagatavot un nosūtīt ziņojumus, pievienot pielikumus, izmantot adresātu laukus un organizēt e-pasta ziņojumus. Skolēni izvērtē, cik veiksmīgi ievērojuši e-pasta saziņas etiķeti un drošības principus, kā arī savu prasmi atpazīt surogātpastu un iespējamu pikšķerēšanu. Skolēni pamato e-pasta izmantošanas priekšrocības dažādās saziņas situācijās, izvērtē savu rīcību digitālajā vidē un identificē prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
25 dokumenti
-
3 PDF
-
2 prezentācijas
-
2 attēli
5. klase · 5.4.
Skolēni apgūst datorgrafikas veidus un veido izpratni par atšķirībām starp rastrgrafiku un vektorgrafiku. Temata apguvē skolēni pilnveido prasmes veidot, formatēt un rediģēt vektorgrafikas attēlus, izmantojot formas, krāsas, kontūrlīnijas, tekstu un objektu izkārtojuma rīkus. Uzmanība tiek pievērsta attēla ieceres plānošanai un īstenošanai, dizaina pamatprincipiem, piemērotu rīku izvēlei un autortiesību ievērošanai.
Apjēgšanas posmā skolēni salīdzina rastrgrafiku un vektorgrafiku, noskaidro to raksturīgās īpašības, priekšrocības, trūkumus un izmantošanas iespējas. Praktiski salīdzinot dažādās grafikas lietotnēs veidotus attēlus, skolēni novēro, kā mainās to kvalitāte, attēlus palielinot. Skolēni iepazīstas ar vektorgrafikas objekta uzbūvi un lietotnes pamatrīkiem, kā arī pārrunā formu, krāsu, simbolu un teksta nozīmi vizuālā vēstījuma veidošanā.
Praktiskajās darbībās skolēni veido vienkāršus vektorgrafikas attēlus, izmantojot dažādas formas un līnijas. Skolēni maina objektu kontūrlīnijas, aizpildījuma krāsu un izmērus, pārvieto, pagriež un mērogo objektus, pievieno tekstu, kā arī grupē un kārto objektus pa līmeņiem. Skolēni eksperimentē ar krāsu salikumiem un objektu izvietojumu un saglabā izveidoto darbu rediģējamā formātā. Temata noslēgumā skolēni analizē dažādus logo piemērus, izvērtējot izmantotās formas, krāsas, simbolus un to nozīmi. Skolēni plāno sava logo ieceri, izveido skici un atbilstoši tai izstrādā logo vektorgrafikā. Darba gaitā skolēni dokumentē būtiskākos izstrādes posmus, izvērtē rezultātu pēc dotajiem kritērijiem un nepieciešamības gadījumā veic uzlabojumus.
Refleksijā skolēni izvērtē savu izpratni par rastrgrafikas un vektorgrafikas atšķirībām un prasmi izvēlēties uzdevumam piemērotus rīkus. Skolēni analizē izveidotā logo atbilstību sākotnējai iecerei un dotajiem kritērijiem, sniedz un saņem atgriezenisko saiti un pamato veiktās dizaina izvēles. Noslēgumā skolēni prezentē savu darbu, raksturo tā tapšanas procesu un identificē prasmes, kuras nepieciešams turpmāk pilnveidot.
-
29 dokumenti
-
16 prezentāciju
-
7 attēli
-
5 PDF
5. klase · 5.5.
-
33 dokumenti
-
21 datne
-
8 apraksti
-
4 prezentācijas
-
+1
5. klase · 5.6.
-
16 dokumentu
-
8 apraksti
-
8 prezentācijas
-
6 datnes
-
+1