4. klase · 4.1.
Skolēni veido izpratni par to, no kā sastāv programmvadāma ierīce un kāpēc datorikas kabinetā ir vajadzīgi drošības noteikumi. Aktualizācijā tiek balstīts uz skolēnu ikdienas pieredzi ("Kādas programmvadāmas ierīces ir tavās mājās?"), lai jēdzieni tiktu ieviesti uz jau zināma pamata, un noteikumi tiek formulēti kopīgi, nevis pasniegti gatavā sarakstā.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar jēdzieniem "aparatūra", "programmatūra" un "programmvadāma ierīce", ar datora galvenajām sastāvdaļām un to lietojumu, kā arī ar datoru veidiem.
Praktiskajās darbībās skolēni ar kartītēm meklē attēlam atbilstošo skaidrojumu, pilda tiešsaistes pašpārbaudes uzdevumu un pirmo reizi patstāvīgi ieslēdz ierīci un piesakās sistēmā.
Refleksijā skolēni secina, ka jebkura programmvadāma ierīce sastāv no aparatūras un programmatūras un ka drošības noteikumi aizsargā gan ierīci, gan pašu lietotāju; pārrunā biežākās kļūdas (aparatūras un programmatūras jaukšanu, priekšstatu, ka dators ir tikai galddators).
-
38 dokumenti
-
4 PDF
-
4 prezentācijas
4. klase · 4.2.
Skolēni apgūst digitālu attēlu veidošanas un apstrādes pamatprincipus, iepazīstot attēlu veidošanas un rediģēšanas rīkus, digitālā attēla raksturlielumus, kā arī fotografēšanas un filmēšanas iespējas ar dažādām digitālajām ierīcēm.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar digitālā attēla veidošanu un rediģēšanu, attēla daļu atlasi, kopēšanu, pārvietošanu, izmēra maiņu, pagriešanu un apvēršanu. Skolēni veido izpratni par pikseļiem, attēla izmēru un izšķirtspēju, kā arī attēla malu apgriešanas un krāsu koriģēšanas iespējām. Tiek pārrunāti fotografēšanas un filmēšanas pamatprincipi, personisko datu aizsardzība, autortiesības un nosacījumi tīmeklī pieejamu attēlu izmantošanai.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un rediģē digitālus attēlus, izmantojot attēlu apstrādes lietotnes un tiešsaistes rīkus, saglabā izveidotās datnes norādītajā vietā un piemērotā formātā. Skolēni fotografē un filmē izvēlētus objektus, apskata un izvērtē iegūto rezultātu, kā arī veic fotogrāfiju pēcapstrādi, apgriežot attēla malas, koriģējot krāsas un mainot attēla izmēru. Izmantojot tīmeklī atrastus attēlus, skolēni mācās izvēlēties atbilstoši izmantojamus attēlus un norādīt to avotu un autoru.
Refleksijā skolēni izvērtē izveidoto un apstrādāto digitālo attēlu atbilstību iecerei, nosaka, kuras attēla apstrādes darbības izdevies veikt patstāvīgi un kuras vēl nepieciešams pilnveidot, kā arī pamato drošas un atbildīgas digitālo attēlu izmantošanas nozīmi.
-
39 dokumenti
-
18 attēlu
-
6 PDF
-
5 prezentācijas
4. klase · 4.3.
Skolēni apgūst teksta ievades, rediģēšanas un noformēšanas pamatprincipus tekstapstrādes lietotnē, iepazīstot teksta ievadi dažādās valodās, pareizrakstības pārbaudes līdzekļus, kā arī iespējas papildināt tekstu ar grafiskiem objektiem.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar tastatūras un teksta ievades valodas izvēli, pareizrakstības pārbaudes rīku izmantošanu un kļūdu labošanu. Skolēni veido izpratni par grafisko objektu nozīmi vēstījuma papildināšanā, iepazīst dažādu grafisko objektu ievietošanas un formatēšanas iespējas, mācās mainīt to izmēru, pagriezt un novietot attiecībā pret tekstu. Tiek pārrunāts, kā teksta, valodas un ilustrāciju izvēle ietekmē vēstījuma uztveramību un atbilstību mērķauditorijai.
Praktiskajās darbībās skolēni veido un rediģē tekstu dažādās valodās, izvēlas atbilstošu teksta ievades un pareizrakstības pārbaudes valodu, labo konstatētās kļūdas un izmanto pareizrakstības rīku piedāvātās iespējas. Skolēni papildina tekstu ar grafiskiem objektiem, maina to izmēru, novietojumu un citus noformējuma parametrus. Noslēguma uzdevumā skolēni pēc noteiktiem kritērijiem plāno un veido ar ilustrācijām papildinātu vēstījumu, nepieciešamības gadījumā izmantojot vairākas valodas un norādot tīmeklī iegūto attēlu avotus.
Refleksijā skolēni izvērtē izveidotā vēstījuma atbilstību noteiktajiem kritērijiem, teksta un grafisko objektu savstarpējo saskaņotību un noformējuma uztveramību. Skolēni novērtē savas prasmes teksta ievadē un pareizrakstības līdzekļu izmantošanā, kā arī nosaka, kuras darbības ar grafiskajiem objektiem spēj veikt patstāvīgi un kuras vēl nepieciešams pilnveidot.
-
23 dokumenti
-
7 PDF
-
3 prezentācijas
-
3 attēli
4. klase · 4.4.
Skolēni apgūst prezentācijas plānošanas, strukturēšanas, veidošanas un noformēšanas pamatprincipus, iepazīstot prezentācijas uzbūvi, mērķi un mērķauditoriju, slaidu struktūru, teksta un attēlu izmantošanu, kā arī vizuālā dizaina pamatprincipus. Temata gaitā tiek veidota izpratne par prezentāciju kā vizuālu papildinājumu stāstījumam, kas palīdz mērķtiecīgi un saprotami nodot informāciju noteiktai auditorijai.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar prezentācijas plānošanas un strukturēšanas principiem, analizējot, kā prezentācijas mērķis un mērķauditorija ietekmē tās saturu un noformējumu. Skolēni apgūst slaidu izkārtojumu, vienota dizaina, burtu izmēra, krāsu un teksta apjoma izvēles principus, kā arī ilustrāciju mērķtiecīgu izmantošanu. Tiek pievērsta uzmanība informācijas avotu norādīšanai un autortiesību ievērošanai, izmantojot tīmekļa resursos atrastu informāciju un attēlus.
Praktiskajās darbībās skolēni izstrādā prezentācijas plānu un veido prezentāciju prezentāciju lietotnē, pievienojot un rediģējot tekstu, attēlus un citus vizuālos elementus. Skolēni izvēlas piemērotu slaidu izkārtojumu, veido vienotu dizainu, dzēš, dublē un pārvieto slaidus, kā arī saglabā prezentāciju atbilstošā mapē ar piemērotu datnes nosaukumu. Veidojot prezentāciju, skolēni ievēro izvirzītos kritērijus, norāda izmantotos informācijas avotus un sagatavo prezentāciju demonstrēšanai.
Temata noslēgumā skolēni patstāvīgi izveido un prezentē savu darbu: izstrādā prezentācijas plānu, strukturē informāciju, sagatavo slaidus, izvēlas atbilstošus vizuālos elementus un noformē prezentāciju atbilstoši mērķim un mērķauditorijai. Prezentācijas demonstrēšanas laikā skolēni saprotami izklāsta savu ideju, izmanto sagatavotos slaidus kā atbalstu stāstījumam un pamato izvēlētos satura un noformējuma risinājumus.
Refleksijā skolēni izvērtē izveidotās prezentācijas struktūru, satura skaidrību, vizuālo noformējumu un atbilstību mērķauditorijai. Skolēni analizē, kas prezentācijā izdevies un ko nepieciešams uzlabot, kā arī izvērtē savu un klasesbiedru darbu pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem.
-
28 dokumenti
-
7 PDF
-
7 prezentācijas
-
1 attēls
4. klase · 4.5.
Skolēni veido izpratni par to, ka vienu un to pašu informāciju var iegūt vairākos ceļos un ka rīka izvēle ir pamatojams lēmums. Aktualizācijā tiek balstīts uz skolēnu pieredzi ar meklētājprogrammām un MI rīkiem, izmantojot balsojumu, lai kļūtu redzams klases kopējais lietojums.
Apjēgšanas posmā skolēni iepazīstas ar meklēšanu pēc atslēgvārdiem, ar uzvednes jeb prompta veidošanu, ar triju MI rīku darba vietām un ar jēdzienu "intelektuālais īpašums".
Praktiskajās darbībās skolēni par vienu un to pašu jautājumu iegūst atbildi gan meklētājprogrammā, gan MI rīkā, pieraksta katra rīka pozitīvās un negatīvās iezīmes, pieprasa MI rīkam norādīt avotus un pārbauda, vai tie pastāv, spriež par diviem mākslas darbiem un grupās pabeidz teikumus par uzticamu informācijas avotu.
Refleksijā skolēni secina, ka MI ir palīgs un ideju ģenerators, nevis mājasdarbu pildītājs, un ka to jēgpilni var lietot tad, ja par tēmu pašam jau ir zināšanas; pārrunā biežākās kļūdas (uzskatīt pārskatāmāku atbildi par uzticamāku; pieņemt, ka MI norādītie avoti automātiski ir īsti).